20 November 2020
AICINĀJUMS IZVEIDOT BĒRNU APRŪPES SAVIENĪBU

AICINĀJUMS IZVEIDOT BĒRNU APRŪPES SAVIENĪBU

MŪSU AICINĀJUMS

Eiropas Savienībā jau pirms pandēmijas 23 miljoniem bērnu draudēja nabadzība vai sociālā atstumtība. Šajā laikposmā Eiropas ģimeņu finansiālās grūtības, kā arī traucēta izglītības un aprūpes pakalpojumu sniegšana ir vēl vairāk pasliktinājuši jau tā satraucošo stāvokli. Sabiedrības veselības vārdā un pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi apgrūtina daudzu iespējas turpināt izglītību, un tādēļ daļa vispār pamet skolu. Nespēja socializēties ar vienaudžiem ietekmē bērnu garīgo veselību. Atkarībā no sociālekonomiskā stāvokļa sekas ir ļoti atšķirīgas, un turklāt pieaug nabadzība.

Pandēmijas ietekme uz bērnu nevienlīdzību ir nevienmērīga un satraucoša. Tādēļ aicinām Eiropas iestādes atsākt pūliņus, lai izveidotu bērnu aprūpes savienību, kas garantē vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem, un nekavējoties rīkoties, lai īstenotu turpmākajām Eiropas iedzīvotāju paaudzēm patiešām lietderīgu iniciatīvu “Garantija bērniem” un instrumentu Next Generation EU.

Nav šaubu, ka Eiropas trausluma cēlonis ir pieaugoša nevienlīdzība un ilgstoša labklājības mazināšanās, kas padarījusi mūsu sabiedrību neaizsargātāku pret ekonomikas, vides un, kā pārliecināmies pašlaik, veselības krīzēm.

 

Mūsu bērniem ir būtiska nozīme centienos veidot taisnīgāku un ilgtspējīgāku sabiedrību. Pierādīts, ka dzīves iespēju nevienlīdzība veidojas jau pirmajos dzīves gados un lielā mērā tiek nodota no paaudzes paaudzē. Pašlaik daudzas ģimenes ar maziem bērniem nesaņem pienācīgu atbalstu, un tikai puse ES dalībvalstu ir sasniegušas ES mērķi, proti, nodrošinājušas agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi 33 % bērnu, kas ir jaunāki par 3 gadiem.

Eurostat publicētie skaitļi būtu satraucoši pat bez Covid-19 radītās ietekmes. Deviņās valstīs mazāk nekā vienam no pieciem bērniem ir pieejama bērnu aprūpe, un parasti šie bērni ir no pārtikušām mājsaimniecībām. Bažas rada tas, ka agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumus daudz retāk izmanto bērni no nelabvēlīgām ģimenēm, bērni ar īpašām vajadzībām, bērni no mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un lauku un attālos apvidos dzīvojoši bērni.

Dažās valstīs mazāk nekā 20 % no šiem bērniem izmanto jebkāda veida agrīnās pirmskolas izglītības un aprūpes pakalpojumus, kurus savukārt izmanto vairāk nekā 70 % bērnu no mājsaimniecībām ar augstākiem ienākumiem. Eiropas Progresīvo pētījumu fonda (FEPS) un partneru veiktā pētījumā secināts: iespējamība, ka Eiropā bērni, kas nav sasnieguši trīs gadu vecumu un kas dzimuši ģimenēs, kuru sociālekonomiskais stāvoklis ierindojams pie skalas apakšā esošajiem 40 %, pusaudžu vecumā sasniegs vidējus rezultātus, ir par aptuveni 15 % lielāka, ja viņiem viena vai divu gadu vecumā ir pieejama bērnu aprūpe. Pētījumā norādīts, ka sociālais nodrošinājums visnotaļ ietekmē bērnu vēlākās sekmes mācībās, savukārt ja, piemēram, sieviešu nodarbinātības līmenis ir augstāks nekā ES vidējais rādītājs un ja abiem vecākiem ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu, bērni no nelabvēlīgām mājsaimniecībām var vieglāk sasniegt labas sekmes mācībās. 

Tas nozīmē: kamēr nebūs nodrošināti kvalitatīvi un iekļaujoši pakalpojumi, Eiropā bērnu agrīnā aprūpe un izglītība nesekmēs nevienlīdzības mazināšanu un sociālās atstumtības izskaušanu, bet joprojām kalpos pārtikušās mājsaimniecībās dzimušu bērnu potenciāla attīstīšanai.

Būdami progresīvs spēks, mēs prasām veikt sistēmiskas pārmaiņas: agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumi turpmāk nedrīkst būt no pieprasījuma atkarīgi pakalpojumi. Jāsāk laikmets, kurā visiem bērniem ir Eiropas tiesību aktos nostiprinātas juridiskas un sociālas tiesības uz šādiem pakalpojumiem.

Eiropas Savienībai piemīt politiskās inovācijas spējas un politisks spēks bruģēt ceļu uz jaunu laikmetu visu Eiropas bērnu atbalstīšanā un attīstībā un ļoti iesakņojušās nevienlīdzības mazināšanā. Tāpēc mūsu — progresīvu vadītāju, zinātnieku un aktīvistu no visas Eiropas — izpratne par bērnu aprūpes savienību balstās uz šādiem mērķiem:

1. Ātri īstenot Eiropas iniciatīvu “Garantija bērniem”. Daudzi Eiropas Parlamenta deputāti un visi progresīvie spēki aicina ieviest Eiropas garantiju bērniem, lai uzmanība tiktu pievērsta daudzveidīgajiem bērnu nabadzības aspektiem.

Iniciatīva “Garantija bērniem” nodrošinātu, ka visiem Eiropas bērniem, kas dzīvo trūkumā vai kam draud nabadzība, ir pieejama kvalitatīva un bezmaksas agrīnā bērnu aprūpe, kā arī veselības aprūpe, izglītība, pienācīgs mājoklis un atbilstošs uzturs. Sarunas turpinās, un ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka iniciatīva “Garantija bērniem” kļūst par neatņemamu ES politikas sastāvdaļu. Tas arī nozīmē, ka vajadzīgs īpašs budžets 20 miljardu euro apmērā un dalībvalstīm saistoša prasība nacionālo ESF+ programmu ietvaros piešķirt finansējumu.

2. Izveidot Eiropas bērniem paredzētu ieguldījumu ekosistēmu, sākot ar Next Generation EU finansējuma pareizu plānošanu. Tā kā bērni visvairāk cieš no pandēmijas, bērnu aprūpes savienībai būtu jākļūst par vienu no Eiropas atveseļošanas stratēģijas pamatpīlāriem. Lai to panāktu, valstu atveseļošanas plānos ir jāparedz vēl viens virziens, proti, Eiropas turpmāko paaudžu aprūpes pakalpojumi.

Ieguldījumu ekosistēmai, kas Eiropā paredzēta bērnu aprūpei, būtu jābalstās uz iniciatīvu “Garantija bērniem”, Atveseļošanas un noturības mehānismu, struktūrfondiem un valstu līdzekļiem, lai veicinātu kvalitatīvu un iekļaujošu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu efektīvu sniegšanu visiem, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajiem bērniem un ģimenēm.

3. Garantēt visiem vienlīdzīgas iespējas piekļūt kvalitatīvai un iekļaujošai agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei. Eiropas tiesību aktos būtu jānosaka, ka bērnu tiesības, tostarp likumiskās tiesības, tiek nodrošinātas ar vispārējiem un cenas ziņā pieejamiem publiskiem piedāvājumiem, kas ir paredzēti visiem, un ar īpašu finansējumu nelabvēlīgā situācijā esošiem un apdraudētiem bērniem. Kvalitātes nodrošināšanas un iekļautības veicināšana ir galvenās prioritātes. Tas nozīmē i) pienācīga skolotāju atalgojuma un apmācības nodrošināšanu, lai Eiropas turpmākajām paaudzēm sniegtu 21. gadsimtā nepieciešamās prasmes panākumu gūšanai; ii) bērnu emancipācijas un viņu kā pārmaiņu veicinātāju lomas stiprināšanu; iii) vecāku un kopienu iesaistīšanās un līdzdalības veicināšanu; iv) tās sinerģijas izmantošanu, ko var panākt starp agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, no vienas puses, un sociālās aizsardzības un nodarbinātības politikas pasākumiem, no otras puses. Patiesībā būtiski ir mazināt strukturālo nevienlīdzību, kas apdraud bērnu attīstību, un īstenot bērniem paredzētus ienākumu atbalsta pasākumus un aktīvu darba tirgus politiku, kura it īpaši veicina sieviešu nodarbinātību, ar likumu vai koplīgumiem garantēt pienācīgu minimālo atalgojumu un piešķirt atbilstošus bērna kopšanas atvaļinājumus kā mātēm, tā tēviem.

 

Covid-19 pandēmija ir radījusi jaunas un dramatiskas problēmas neaizsargātām mājsaimniecībām. Mēs — eksperti, aktīvisti un politikas veidotāji — uzskatām, ka ir pienācis laiks Eiropā izvirzīt augstākus mērķus un nākt klajā ar šo stingro aicinājumu izveidot bērnu aprūpes savienību. Mēs aicinām Eiropas Savienību attaisnot iedzīvotāju cerības un nodrošināt labklājību ne tikai ar banku savienības, kapitāla tirgu savienības, enerģētikas savienības palīdzību un cita veida ekonomisko sadarbību, bet arī izmantojot sociālu savienību, kuras pamatprincips ir visu bērnu labklājība.

 

Šo aicinājumu jau parakstījuši vairāk nekā 300 ievērojamu politikas, zinātnes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju. Atjaunināts saraksts ir pieejams šeit.

 

Top